Oracle īpašuma tiesības uz MySQL būtu sliktāk, nekā sakāmvārda lapsa vistu kūtī.

MySQL ir nogājusi garu ceļu, un tai ir spoža nākotne, bet tikai tādā gadījumā, ja ar tās tālāko izstrādi nodarbosies kāds, kas patiesi vēlas konkurēt ar Oracle. Tas nevar būt pats Oracle.

Ir miljons lietu, ko Oracle var darīt ar MySQL. Datubāzes ir plašs darbības lauks, viņi var apsolīt tērēt milzu summas un ieguldīt daudz darba dažādās jomās. Taču ir divas lietas, ko Oracle nekad negribēs darīt:

• nopietni uzlabot MySQL virzienos, kas kaitētu paša Oracle peļņu nesošajam biznesam;
• agresīvi pārdot un reklamēt MySQL pircējiem kā alternatīvu tādām (kaut arī ne visām, bet aizvien vairāk) datubāzu vajadzībām, kam tradicionāli izmanto Oracle.

Neviens uzņēmums vēsturē vēl nav "kanibalizējis" savu tirgus līdera pozīcijās esošo ārkārtīgi dārgo naudas govi, pats piedāvājot agresīvas cenas alternatīvu. Vienmēr ir nepieciešams kāds cits piegādātājs, lai tas nežēlīgi konkurētu ar pārāk dārgo tā brīža līderi. Ja abi nonāk zem viena jumta, tas gluži vienkārši vairs nedarbojas.

Oracle īpašumā esoša MySQL būtu bezzobaina. Tā tiktu virzīta tā, lai varbūt ietekmētu citus tirgus dalībniekus, bet noteikti nekaitētu pašam Oracle. Tas ir vēl sliktāk, nekā sakāmvārda lapsa vistu kūtī. Lapsa ēd vistas tāpēc, ka tā ir izsalkusi. Bet vistas neapdraud lapsu, kamēr MySQL ir vienīgais lielākais Oracle drauds tās korporācijas vēsturē. Tas vēlas atbrīvoties no šī drauda, tomēr nevis vienkāršā un tiešā veidā, bet slēptā formā, kam galarezultātā tomēr būtu tāda pati negatīva ietekme uz klientiem.

Tāpēc antimonopola regulatori nedrīkst atļaut Oracle vienkārši iegūt MySQL kā daļu no Sun. Solījumi par to, ko Oracle laika gaitā darīs vai nedarīs, patiesībā neko nenozīmē. Tie var izskatīties kā risinājums, taču tie nav. Nekas nevar aizstāt patiesi motivētu tirgus dalībnieku, kam pieder attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), taču kam nav interešu konflikta sakarā ar citu savu datubāzes biznesu.

Vienkāršākais un drošākais risinājums būtu pieprasīt Oracle pārdot MySQL kādai piemērotai trešajai pusei. Tādā gadījumā tirgū saglabātos nopietns konkurents, pie kā klienti varētu griezties visos ar MySQL saistītos jautājumos, un Oracle netraucēti varētu iegūt visu pārējo Sun. Otra labākā pieeja būtu atļaut Oracle iegādāties visu Sun, ieskaitot MySQL, bet nodrošināt, lai citiem uzņēmumiem būtu saprātīga (nevis tikai teorētiska) iespēja piedāvāt ar MySQL saistītas inovācijas. Lai trešajām personām nodrošinātu šādu iespēju, tām būtu jādod pieeja visam jau esošajam MySQL kodam un nākotnes versijām uz tādiem nosacījumiem, kas tām ļautu neatkarīgi no Oracle piedāvāt visu MySQL ekosistēmu pilnībā, nevis tikai daļu no tās.

Inovācijām vienmēr ir vajadzīga divu nosacījumu kombinācija: līdzekļi un motivācija. Oracle rīcībā noteikti būtu līdzekļi: tam ir dziļas kabatas un tas pārzina šo biznesu. Tomēr tā motivācija vienmēr ierobežotu MySQL tikai tīmekļa un sākuma līmeņa vajadzībām. Ņemot vērā viedokli, ko Oracle gadu gaitā nepārtraukti ir izteicis par MySQL, nav šaubu, ka viņi vēlas to redzēt tieši tādu. Tomēr tas galīgi neatbilst tirgus interesēm.

Tāpēc ir jābūt kādam citam, kam ir motivācija gūt panākumus visos līmeņos un visās sfērās. Ideālā variantā nopietns konkurents iegūtu iespēju iegādāties ar MySQL saistītās IĪT, lai varētu neatkarīgi attīstīt šo veiksmīgo biznesu. Pēc otrā labākā scenārija ir nepieciešamas fundamentālas izmaiņas MySQL licencēšanas nosacījumos par labu neatkarīgiem inovatoriem, lai papildus motivācijai, kas viņiem jau ir, tie iegūtu arī līdzekļus panākumu sasniegšanai. Šiem jaunpienācējiem nebūtu slavenā MySQL zīmola, un viņiem nāktos radīt pilnībā jaunu biznesu, tomēr vismaz pēc kāda laika tie kļūtu par vēl vienu (vai vairākiem) nopietnu konkurentu.

Ar jebko mazāku nebūs līdzēts. Solījumi par nākotnes rīcību vienmēr nonāk līdz "ticiet man, ticiet man" (pretēji jebkādai ekonomiskai loģikai).